Add New Feed
X
RSS URL    
Please insert a full address, for example: http://www.yourrsswebsite.com/rssfeed
Page source: http://www.llu.lv/rss_llu_raksti_xml.php 
Want to be informed when this page is updated? Enter email here   Notify me       
X
Please note that content update alert service is much better then adding a page to favorites.

Once this page content is updated you'll receive an e-mail with a link to this page

Please enter email here
      
No thanks, continue to add to Favorites
LLU jaunākie raksti
Add To Favorite

29180

22. janvārī Minskā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža un Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Vladimirs Gusakovs parakstīja vienošanos par Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātnisko sadarbību lauksaimniecības zinātnēs un mežzinātnēs, lai veicinātu ilgtspējīgu abu valstu sociālekonomisko attīstību.

Vienošanās mērķis ir iesaistīto pušu zinātniski tehniskā potenciāla uzlabošana lauksaimniecības un meža zinātnēs;abu pušu zinātnisko institūciju savstarpējo attiecību veicināšana un nostiprināšana; zinātniskās sadarbības veicināšana; kopīgu zinātnisko un tehnisko sasniegumu ieviešana.

Galvenie noslēgtās sadarbības uzdevumi ir: izveidot labvēlīgus apstākļus kopīgu pētījumu un izstrāžu organizēšanai; apmaiņa ar idejām un informāciju; kopīga abu pušu zinātniskās infrastruktūras izmantošana.

Sadarbība iepriekš minētās vienošanās ietvaros tiks īstenota:

  • izstrādājot un realizējot kopīgus zinātniskos projektus;
  • kopīgi iesniedzot pieteikumus nacionālo un starptautisko grantu saņemšanai;
  • kopīgi organizējot vai piedaloties otras puses organizētajos zinātniskajos pasākumos lauksaimniecības un meža zinātņu jomās;
  • organizējot zinātniskās apmācības;
  • sagatavojot publikācijas par kopīgi veikto zinātnisko pētījumu rezultātiem;
  • apmainoties ar dažāda veida, t.sk., zinātniska rakstura informāciju.

 Informāciju sagatavoja LLMZA zinātniskā sekretāre Kristīne Polačenko.



Aktualizējoties dažādām ar dzīvnieku labturību un veselību saistītām problēmām, no 6. februāra Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Mūžizglītības centrs piedāvā kursus „Aitu pārraudzība darbam vienā ganāmpulkā”, kas tiek daļēji finansēti no ES līdzekļiem un ļaus topošajiem aitkopjiem iegūt atbilstošu kvalifikāciju aitu pārraudzībā.

Kursus aicināti apmeklēt visi, kas ir nodarbināti lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē un kas vēlas nodarboties ar aitkopību, kā arī veikt aitu pārraudzību vienā ganāmpulkā. Kursu laikā 32 stundu apjomā tiks piedāvāta iespēja iegūt zināšanas par aitu pārraudzību, pārraudzības darba organizācijas sistēmu un dokumentiem, aitu audzēšanas un ciltsdarba pamatiem, aitu ēdināšanu un labturību, ganāmpulka un dzīvnieku reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, veterinārajām prasībām un aitu slimībām.

Kursu noslēgumā klausītāji iegūs sertifikātu par teorētisko apmācību un apliecību par tiesībām veikt pārraudzību vienā ganāmpulkā.

Lekcijas vadīs pieredzējuši aitkopības un citu nozaru speciālisti: Daina Kairiša un Dace Bārzdiņa (LLU), Aija Šneidere (veterinārārste), Daina Lodiņa (Lauksaimniecības datu centrs) un Lolita Landmane (z/s „Mežkalēji”).

Plānots, ka nodarbības notiks 6., 7., 13. un 14. februārī LLU Jelgavas pilī.

Detalizēta informācija un pieteikšanās, zvanot pa tālr. 63005715 vai 26340144; rakstot e-pastu: antra.berzina@llu.lv (LLU Mūžizglītības centrs, Lielā iela 2 – 163).



"Kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkam man ir skaidra vīzija par mūsu valsti kā vienu no spēcīgākajiem Ziemeļeiropas reģioniem, kurā ir attīstīta mežsaimniecība un kur arvien meža resursi tiek atjaunoti", Meža fakultātes dekāns D.Dubrovskis skaidro portālam Delfi.lv

Tāpēc es augstu vērtēju Zemkopības ministrijas jaunāko informāciju, ka meža nozare ir pārspējusi pašas optimistiskākās prognozes - koksnes un tās izstrādājumu eksports pērn gada laikā pieaudzis par 10%. Uzskatu, ka ir svarīgi runāt un sniegt analīzi par meža nozari kā par vienu no mūsu valsts tautsaimniecības stūrakmeņiem, tās problēmām, riskiem un iespējām, turklāt pašlaik tas ir jo īpaši aktuāli. Kāpēc? Labāk par visu pēc kārtas.

Pašlaik ģeopolitiskā situācija spiež bažīgi lūkoties uz Krieviju kā uz nestabilu eksporta partneri. Savukārt meža nozare ir tā, kuru Krievijas neprognozējamība neskar – sankciju ietekme meža nozarē nav jūtama, jo uz Krieviju tās eksports ir pavisam neliels.

Latvija attīsta eksportu uz citiem reģioniem – galvenokārt Eiropu, kur esam spēcīgi konkurenti somiem, zviedriem un citiem meža nozares gigantiem. Protams, Eiropa nav panaceja, un tās ekonomikas attīstības rādītājus varētu vēlēties labākus, bet mūsu meža nozare nekoncentrējas tikai uz Eiropu vien.

Arī 2015.gada iesākums nav noņēmis bažas par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tāpēc mums arvien jādomā un jāattīsta tās nozares, kas ir stabilas, sevi pierādījušas un kuras ražo un eksportē produkciju ar pievienoto vērtību, kāda neapstrīdami ir arī meža nozare. Jāpatur prātā arī tas, ka tieši eksports bija tas, kas Latviju spēja "izvilkt" no krīzes un nostabilizēt ekonomisko situāciju valstī.

Protams, nevar noliegt, ka latviešiem saistoši arvien licies skaitīt mantru par Latvijas mežu izciršanu, bet kā zinātnieks varu apgalvot tieši to pašu, ko pērnā gada nogalē ar dažādiem speciālistiem secinājām ekspertu diskusijā Jelgavā par meža nozares lomu un Latvijas ekonomisko neatkarību.

Diskutējot ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jāni Endziņu, DNB bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu un citiem speciālistiem, nonācām pie secinājuma, ka Latvijai meži ir un būs arī pēc daudziem gadiem, tāpēc šajā Krievijas-Ukrainas un pasaules ekonomikas notikumu kontekstā Latvijas mežus ir iespējams un nepieciešams apsaimniekot efektīvāk un intensīvāk, jo mums tam ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi un iespējas.

Lai gan sabiedrībā nereti uzvirmo dažādi mīti un viedokļi, ka meži masveidā tiekot izcirsti un netiekot pienācīgi apsaimniekoti, objektīvi statistikas dati liecina par pretējo. Ikgadējie ciršanas apmēri Latvijā atbilst ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipiem, un tie nepārsniedz ikgadējo koksnes krājas pieaugumu. Var teikt, ka pašreizējie ciršanas apjomi veido apmēram 70% no potenciāli iespējamiem apjomiem, ko varētu atļauties, saimniekojot mežos ilgtspējīgi, pielietojot jaunākās zinātniskās atziņas un tehnoloģijas. Tajos joprojām varētu gan ogot, sēņot un atpūsties, gan tajos būtu iespējams saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Tāpat jāatceras, ka nav svarīgi, cik liela ir mūsu zeme, bet svarīgi – cik efektīvi to protam apsaimniekot. Un šeit nu gan varam teikt, ka mums ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Ja salīdzinām rādītājus ar Eiropu, tad Latvijas meži aizņem 2% no visiem Eiropas mežiem, bet mūsu koksnes krāja veido 2,7% no visiem Eiropas meža resursiem, kas nozīmē, ka mūsu meži ir kvalitatīvi, mēs apsteidzam citu valstu vidējos rādītājus.

Mēs apsteidzam arī kaimiņus lietuviešus un igauņus. Ja pretnostatām Latviju, piemēram, mežu lielvalstij Somijai, tad pēc meža platības tā ir 7,6 reizes lielāka, bet krājas apmēri tajā ir vien 3,6 reizes apjomīgāki nekā Latvijā.

Arī meža statistiskās inventarizācijas dati rāda, ka ikgadējais koksnes krājas pieaugums Latvijā ir 25 miljoni kubikmetru, bet mēs no tā izstrādājam stipri mazāk, tāpēc kopējā koksnes krāja pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies par 20 miljoniem kubikmetru.

Ja pašlaik tiek cirsti apmēram 12 miljoni kubikmetru, ciršanas apjomus būtu iespējams droši palielināt līdz 16 vai 17 miljoniem kubikmetru gadā, ja tiktu nocirstas mazproduktīvās un nekvalitatīvās audzes un atbrīvota zeme produktīvāku audžu veidošanai. Šāda audžu nomaiņa ilgtermiņā mūsu ekonomikai un eksportam dotu jūtamu labumu.

Galvenais – latviešiem būtu vērtīgi apzināties, ka meža nozares attīstība ne tikai dos labumu mistiskai "ekonomikai" un "valstij", bet tās ieguvumi jūtami pie mums atgriežas labāku ceļu, infrastruktūras, lielāku nodokļu, vairāk darbavietu, lielāku pensiju, labākas veselības aprūpes un citu labumu veidā. Tās ir taustāmas un gana saprotamas lietas, tikai mums ir jāapzinās prioritātes un savas stiprās puses. Un māka, spēja un varēšana veiksmīgi darboties meža nozarē vienmēr ir bijusi mūsu priekšrocība.



Aizvadītajā darbinieku Sporta dienā LLU Sporta centrā pulcējās aptuveni 120 aktīvākie un izturīgākie universitātē strādājošie darbinieki, lai piedalītos fiziskajās aktivitātēs un izjustu sacensību garu. Kopvērtējumā par sportiskāko struktūrvienību atzīta Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) komanda.

Kā informē Sporta centra pārstāvis Māris Lindenbaums, šogad Sporta dienas ideja bija „Galvenais piedalīties, nevis uzvarēt!”, līdz ar to darbiniekiem tika dota iespēja ne tikai sacensties dažādās sporta disciplīnās, bet arī apmeklēt konsultatīvas nodarbības, kurās ikviens varēja gūt derīgas atziņas veselības veicināšanā un labas fiziskās formas uzturēšanā.

„Kopvērtējumā uzvaru ar 167 punktiem izcīnīja ESAF komanda, kuras pārstāvji uzvarēja šahā un uzrādīja absolūti augstāko apmeklētību un ieinteresētību konsultatīvajās nodarbībās,” atklāj M. Lindenbaums.

Sporta dienas kopvērtējums:

1. ESAF - 167 punkti

2. LIF - 117 punkti

3. MF – 104 punkti

4. ITF – 86 punkti

5. VMF – 55 punkti

6. TF - 47 punkti

7. LF - 37 punkti

8. Administratīvā pārvalde un Valodu centrs – 35 punkti

9. PTF – 28 punkti

10. Saimnieciskais dienests – 2 punkti

 

Uzvarētāji sporta veidos:

Šahā: vīriešiem: Leonards Leikums (ESAF), sievietēm: Evija Caune (ESAF).

Šaušanā: vīriešiem: Vilnis Tomsons (Adm.pārvalde), sievietēm: Dace Bērziņa (VMF).

Erudīcijas spēles uzvarētāji (vienāds punktu skaits un vēlējās vienoties par draudzīgu neizšķirtu: Ilmārs Dukulis (TF), Inga Ciproviča (PTF), Līga (Ramute) Zvirgzdiņa (ITF).

Šautriņu mešanā: vīriešiem: Aivars Sustrups (MF), sievietēm: Inese Levica (LIF).

Volejbols: LIF (Vita Cintiņa, Marta Ozoliņa, Oskars Vītoliņš, Artūrs Veinbergs, Reinis Ziemeļnieks).

Basketbols: MF (Jānis Krūmiņš, Artis Dude, Toms Dandems, Jeļena Rūba).

Florbols: ITF (Ilona Odziņa, Kalvis Kažoks, Visvaldis Bušs, Māris Puzāks).



Ar Latvijas izlases sportistu labākajiem rezultātiem noslēdzies Eiropas čempionāts orientēšanās ar slēpēm. Vidējā distancē 19.vietā finišēja Raivo Kivlenieks, bet stafetē trio - R.Kivlenieks, A.Kivlenieks un N.Raize - iekļuva labāko sešiniekā.

Tikmēr veterānu sportisti Aleksandrs Zilis un Ļubova Pavļukova Pasaules Veterānu čempionāta garajā distancē atkārtoja savus vidējās distances panākumus un izcīnīja sudraba un zelta medaļas.

Šveicē notiekošajā Eiropas čempionāta priekšpēdējā dienā ziemas orientieristi sacentās vidējā distancē. Ar vienu no visu laiku labākajiem Latvijas ziemas orientieristu rezultātiem izcēlās Raivo Kivlenieks, kurš 9,6km garo distanci veica bez kļūdām un ierindojās 19.vietā, 4:54 aiz čempiona Andreja Lamova. Andris Kivlenieks, kurš distanci arī veica bez ievērojamām kļūdām, sekoja 26.vietā (+6:35), bet Nauris Raize pieļāva vairākas nelielas kļūdas un ieņēma 38.vietu (+14:07).

Sekojošajā dienā stafetes sacensībās Latvijas komanda atkal parādīja savu labāko sniegumu un finišēja 6.vietā aiz šī sporta veida lielvalstīm  Norvēģijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas un mājinieku komandas Šveices.

Pirmo etapu veica Raivo Kivlenieks, kurš stafeti nodeva 12.vietā, 3:10 aiz līdera no Somijas 2.komandas. Otrajā etapā Andris Kivlenieks uzlaboja pozīciju par divām vietām, bet, kas vēl svarīgāk, bija priekšā visiem reālajiem pretendentiem uz pēdējām nāciju vērtējuma sešinieka vietām - Igaunijai un Čehijai. Pēdējā etapā Nauris Raize nosargāja pozīciju un Latvijas komanda finišēja kā 9. ātrākā, 9:06 aiz uzvarētājiem no Norvēģijas. Tā kā pirms Latvijas bija finišējušas vairākas valstu otrās komandas, kas netiek ieskaitītas oficiālajā vietu sadalījumā, tad Latvijas komanda apbalvošanā varēja saņemt diplomus par 6.vietu.

Pasaules Veterānu čempionātā, kas norisinājās vienlaicīgi ar Eiropas čempionātu, arī garajā distancē divas medaļas Latvijas sportistiem - Aleksandrs Zilis tika pie sudraba medaļas M35 grupā, bet Ļubova Pavļukova izcīnīja čempiones titulu W35 grupā.

Ar visiem sacensību rezultātiem, kartēm, gps sekošanu un foto var iepazīties šeit.

Pasaules Čempionāts orientēšanās ar slēpēm notiks no 9. līdz 15. februārim Norvēģijā.

Sagatavoja Jānis Tamužs, publicēts Latvijas Orientēšanās federācijas mājas lapā.



Pievēršot uzmanību hidroloģiskajām izmaiņām Usmas ezerā, Ventspils novada pašvaldība, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēkiem un studentiem, 30.janvārī rīko semināru diskusiju "Usmas ezera apsaimniekošana un attīstība".

Hidroloģiskās izmaiņas ezerā, kā secinājuši pētnieki, ir aktuālas kopš 1927.gada, turklāt, veicot regulārus mērījumus, apstiprinājies, ka ūdenslīmenis paaugstinās arī mūsdienās. Šis fakts ieinteresēja LLU pārstāvjus, tādēļ 2012.gada pavasarī viņi sāka sadarboties ar Ventspils novada pašvaldību.

Vides un ūdenssaimniecības katedras viesdocente Inga Grinfelde saka: "Pirms trim gadiem mēs ar studentiem izveidojām divus hidroloģiskā režīma monitoringa punktus, lai varētu mērīt ūdens līmeni Usmas ezerā un tā baseina vienīgajā iztekā, Engures upē, secinot, kādēļ ir traucēta Usmas ezera ūdens notece." Veiktie pētījumi ļauj domāt, ka problēmas ezerā radušās galvenokārt tādēļ, ka pie mazās hidroelektrostacijas Engures upē tiek turēts pārāk augsts ūdens līmenis un upē joprojām atrodas sešdesmito gadu beigās uzstādītā zušu ķeršanas iekārta jeb tacis, kas aizsprosto visu upi.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās Usmas ezerā negatīvi ietekmē tūrisma attīstību, jo ūdens noskalo smilšainās pludmales, tās pārpurvojas, tiek izpostītas ezera krastā iekārtotās atpūtas vietas. "Usmā veidojas arī ezeriem neraksturīgā krasta erozija, bet tas nav pārsteigums, jo kopš 1927.gada līdz mūsdienām ūdens līmenis paaugstinājies par 0,6 metriem, būtībā dzīvojam palu režīmā. Ezers diezgan strauji aizaug, tajā paaugstinās fosfora līmenis, tādēļ ir jāmeklē ilgtspējīgi risinājumi, kā palīdzēt Usmas ezeram," saka Grinfelde.

Seminārā diskusijā Usmas tautas namā tiks runāts par Usmas ezera ūdens kvalitāti, tā apsaimniekošanu un aizaugšanu, zivju resursiem un meliorācijas sistēmām, arī tūrisma iespējām.

Informāciju sagatavoja Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.



Čehijas Republikas valdība piedāvā stipendijas studijām un pētniecībai Čehijā 2015./2016. akadēmiskajā gadā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2015. gada 13. marts.

Tiek piedāvātas šādas stipendijas:

  • trīs stipendijas augstskolu mācībspēkiem un pētniekiem (uzturēšanās laiks Čehijā – līdz vienam mēnesim);
  • stipendijas bakalaura, maģistra un doktora studijām (kopā 30 mēneši, vēlamais uzturēšanās laiks Čehijā – viens semestris, minimālais uzturēšanās laiks – 2 mēneši, maksimālais – 10 mēneši).

Pieteikšanās nosacījumi un iesniedzamo dokumentu saraksts atrodams šeit.

Pieteikumi jāiesniedz trīs eksemplāros līdz 2015. gada 13. martam. Turklāt kandidātam nepieciešama ielūguma vēstule.

Vairāk informācijas: aija.jakovica@viaa.gov.lv, tālrunis: 67814331.



30. janvārī plkst. 10.30 LLU Aulā notiks ikgadējā Akadēmiskā konference, kas pulcinās vienkopus visu akadēmisko personālu, lai ikvienam būtu iespēja dalīties pieredzē par studiju kvalitātes nodrošināšanu. Plānots, ka papildus referātiem veidosies izzinoša un produktīva diskusija, kas ļaus uzlabot studiju metodisko darbu universitātē.

Šogad Akadēmiskās konferences tēma ir „Studiju kvalitātes nodrošināšana „Es daru tā!””, kurā ar referātiem par dažādiem studiju metodiskajā darbā nozīmīgiem aspektiem uzstāsies vairāki universitātes mācībspēki, tādējādi publiski daloties savā pieredzē un veicinot atvērtu diskusiju konferences klausītāju vidū.

Referātos tiks akcentētas tāda tēmas kā elektronisko mācību materiālu izstrāde, plaģiāta kontrole studiju darbos, studentu aptauju nozīme studiju kvalitātes nodrošināšanā, zinātniskā vadītāja un studenta sadarbība, kā arī publicēšanas taktika zinātnisko rakstu datubāzēs. Ikviens konferences apmeklētājs pēc referātu noklausīšanās ir aicināts uz diskusiju par šādiem jautājumiem:

  • Elektronisko studiju materiālu kvalitātes prasības,autortiesību aizsardzība u.tml.
  • Kā veicināt studējošo motivāciju aizpildīt anketas par studiju kursiem un mācībspēku darbu pēc katra semestra un absolventu motivāciju aizpildīt anketas par studiju programmu kopumā?
  • Kādi ir būtiskākie faktori studiju noslēguma darba vadītāja un darba autora sekmīgai sadarbībai?
  • Ko studiju noslēguma darba vadītājs var darīt, lai mazinātu studenta (maģistranta, doktoranta) iespēju radīt plaģiātu?

Konferencē uzstāsies e-studiju metodiķis Nauris Pauliņš, Socioloģisko pētījumu grupas pētnieces Laima Barisa un Līga Paula, Studiju centra vadītāja Sandra Sproģe, Datorsistēmu katedras profesors Egils Stalidzāns un Izglītības un mājsaimniecības institūta viesdocents Vilnis Tomsons.

Tradicionāli pirms konferences LLU Fundamentālās bibliotēkas lasītavā no plkst. 9.00 līdz 10.20 notiks iepriekšējā gadā sagatavoto studiju materiālu izstāde.

Detalizēta konferences programma aplūkojama šeit.



2014. gadā apritēja 70 gadi, kopš toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dibināta Augstākās matemātikas katedra. Šim notikumam par godu 23. janvārī Matemātikas katedrā satikās tās kādreizējie un tagadējie mācībspēki, lai kopīgi atcerētos notikumus, kas ļāvuši katedrai attīstīties un būt par nozīmīgu struktūrvienību dažādu jomu jauno speciālistu sagatavošanā.

Lai gan Matemātikas katedra pārdzīvojusi neskaitāmas strukturālas pārmaiņas, atradusies dažādās vietās un no universitātes pašas lielākās katedras 80. gadu beigās kļuvusi par vienu no mazākajām mūsdienās, tās mācībspēki arī jubilejas pasākumā nemitējās atkārtot, ka neviens inženieris vēl nav izaudzis bez matemātikas un ka matemātika ir ikvienas sabiedrības un domājošu cilvēku pagātne, tagadne un nākotne.

Katedras kādreizējais darbinieks Jānis Dubrenieks jaunajai katedras vadītājai, docentei Svetlanai Atslēgai, novēlot izturību un turpmākas sekmes darbā, teica, ka jubilejā vienkopus ir sanākuši paši gaišākie prāti, jo matemātiķi ir gudrākā tautas daļa. Turklāt S. Atslēga atklāja, ka katedra nevarētu pastāvēt bez visu iepriekšējo darbinieku sasniegumiem un ka jubileja ir vienreizēja iespēja, lai satiktos ar iepriekšējiem kolēģiem un dalītos pieredzē.

„Saviem kolēģiem novēlu būt kreatīviem, uz sasniegumiem orientētiem un iedvesmot ne tikai sevi, bet arī citus. Turklāt par spīti problēmām izjust gandarījumu par padarīto un gribēt strādāt!” tā S. Atslēga.

Katedru jubilejā sveica gan bijušie katedras vadītāji, gan mācībspēki, gan arī sadarbības partneri no Rīgas Tehniskās universitātes. Lai gan daudzi no viņiem strādā citās darba vietās, savstarpējā sadarbība turpinās.

Šobrīd Matemātikas katedrā strādā 8 mācībspēki un viena laboratorijas vadītāja. Tajā ir attīstīta gan studiju, gan zinātniskā bāze. Lielākais izaicinājums pašlaik ir noturēt studentu skaitu, saglabājot studiju kvalitāti.

Matemātikas katedra nodrošina zināšanas dažādiem universitātē sagatavotajiem, jaunajiem inženieriem, kā arī iepazīstina ar augstākās matemātikas pamatprincipiem gandrīz visus LLU studentus. Katedras mācībspēki arī aktīvi darbojas zinātnisko pētījumu jomā, piedaloties dažādos projektos, ar mērķi attīstīt matemātikas fundamentālo zinātni, kā arī didaktiku un inženierzinātņu mācību metodes. Katedra ir vairāku starptautisko konferenču olimpiāžu organizētāja, kas tai nodrošinājusi vadošo lomu Latvijas matemātiķu vidū. Katedra kopā ar Šauļu universitāti ir dibinājusi Starptautisko studentu matemātikas olimpiādi, kurā nu jau piedalās vairāku Latvijas augstskolu pārstāvji.

Augstākās matemātikas katedra ir dibināta 1944. gadā, kad tā ietilpa Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Katedrai bijis ļoti raibs un pārmaiņām bagāts attīstības ceļš. 1948. gadā katedru, kas tad vēl atradās Rīgā, iekļāva Zemes ierīcības fakultātes sastāvā. Turpretim 1957.gada rudenī Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes pārcēlās uz bijušā Skolotāju institūta telpām Jelgavā, Gagarina (tagad Svētes) ielā. 1967. gadā no katedras atdalīja Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedru. 1983. gadā Augstākās matemātikas katedra kopā ar fakultāti pārcēlās uz jauno ēku Puškina prospektā (tagad Akadēmijas iela). 1992. gadā katedra tika iekļauta Informātikas institūtā un kopš 1994. gada atrodas LLU galvenajā ēkā – Jelgavas pilī. Savu tagadējo nosaukumu – Matemātikas katedra – tā nes kopš 1996. gada un sākot ar 2001.gadu katedra ietilpst Informācijas tehnoloģiju fakultātes struktūrvienību sastāvā.



Lietuvas Republikas Izglītības apmaiņas atbalsta fonds piedāvā stipendijas studijām un pētniecībai Lietuvas augstskolās un dalībai lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursos. Pieteikumu iesniegšanas termiņi – 2015. gada 1. marts (vasaras skolas) un 1. aprīlis (studijas un pētniecība). Pieteikties var tikai Latvijas augstskolu studenti (izņemot pēdējā kursa studentus), pētnieki un mācībspēki.

2015./2016. akadēmiskajā gadā iespējams iegūt šādas stipendijas:

  • stipendijas bakalaura, maģistra un doktora studijām visās studiju programmās, t. sk. Baltistikas studiju programmā. Vienas stipendijas ilgums – līdz 10 mēnešiem. Kopējais mēnešu skaits, kas paredzēti Latvijas studentiem, – 50;
  • stipendijas augstskolu mācībspēkiem un pētniekiem. Vienas personas vizītes maksimālais ilgums – 3 mēneši. Kopējais mēnešu skaits, kas paredzēti Latvijas pētniekiem, – 9;
  • trīs stipendijas dalībai lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursos.

2015. gada vasarā iespējams piedalīties vienos no pieciem piedāvātajiem lietuviešu valodas un kultūras kursiem, kas notiek:

  • Vītauta Dižā Kauņas universitātē no 20. jūlija līdz 15. augustam;
  • Viļņas Universitātē no 29. jūnija līdz 24. jūlijam;
  • Lietuvas Pedagoģiskajā universitātē no 3. līdz 30. augustam;
  • Klaipēdas Universitātē no 17. jūlija līdz 14. augustam;
  • LCC Starptautiskajā universitāte Klaipēdā no 2. līdz 28. augustam.

Papildu informācija par Lietuvas valdības studiju un pētniecības stipendijām pieejama šeit.

Pieteikumu iesniegšanas termiņi: 2015. gada 1. marts (vasaras skolu stipendijām) un 1. aprīlis (studiju un pētniecības stipendijām).

Kontaktinformācija: aija.jakovica@viaa.gov.lv; tālr. 67814331.

 



 
תקנון האתר / site terms   |  אתר מאמרים חדש: triger |  אתר עצומות חדש: petitions