Add New Feed
X
RSS URL    
Please insert a full address, for example: http://www.yourrsswebsite.com/rssfeed
Page source: http://www.llu.lv/rss_llu_raksti_xml.php 
FREE Passwords manager Click here
Want to be informed when this page is updated? Enter email here   Notify me       
X
Please note that content update alert service is much better then adding a page to favorites.

Once this page content is updated you'll receive an e-mail with a link to this page

Please enter email here
      
No thanks, continue to add to Favorites
LLU jaunākie raksti
Add To Favorite

34427

LLU sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas piedāvā pieteikties divu nedēļu intensīvajam kursam „Veterinārā sabiedrības veselība un jaunās zoonožu slimības”, kas notiks Kauņā, Lietuvā no 24. augusta līdz 6. septembrim.

Aktualizējoties dzīvnieku pārnēsāto slimību izplatībai sabiedrībā, LLU, Lietuvas Veselības zinātņu universitāte un Lietuvas Veterinārmedicīnas akadēmija aicina veterinārmedicīnas, pārtikas tehnoloģijas un sabiedrības veselības studentus, kuri turpina mācības pēdējos divos pamatstudiju gados, kā arī maģistrantūras un doktorantūras studentus gūt papildus zināšanas par zoonozes slimībām.

Intensīvā kursa „Veterinārā sabiedrības veselība un jaunās zoonožu slimības” mērķi:

- Paplašināt informācijas apriti par jaunajām zoonožu slimībām topošajiem veterinārārstiem, biologiem, ārstiem, pārtikas tehnologiem un sabiedrības veselības speciālistiem;

- Panākt vispārēju izpratni par jauno zoonožu slimību nozīmi gan cilvēku, gan dzīvnieku vidū;

- Mudināt studentus un jaunos zinātniekus strādāt gan daudznozaru, gan starptautiskā vidē.

Dalībniekiem tiks piedāvāta inovatīva pieeja mācībām, kas atklāj un novērš zoonožu slimības radītos riskus sabiedrībā un dzīvnieku populācijā. Ņemot vērā infekcijas slimību spēju šķērsot valstu robežas un globalizācijas ietekmi, starptautiskā sadarbība ir ļoti svarīgs faktors šādu slimību apkarošanā. Kursā piedāvātais mācību saturs palīdzēs rast atbildes uz vēl neatklātiem jautājumiem veterinārmedicīnas ietvaros.

Pieteikumus var iesniegt līdz 2014. gada 1. augustam. Pieteikšanās anketa atrodama vietnē: http://eng.llu.lv/?ri=4666

Papildus informācija iegūstama LLU Ārlietu daļā pie speciālistes Daigas Unferihtas (tel. 63005698, e-pasts: daiga.unferihta@llu.lv)


.


Ikviens kaut reizi ir sapņojis būt princese vai princis savā kāzu dienā. Jelgavas pils šo sapni spēj realizēt – kā sava mūža skaistākās dienas pieturvietu izvēloties 18. gadsimtā celto baroka pērli Lielupes krastos.

Baroka laikā celtā pils atklāj plašas un gaišas zāles, ar brīnišķīgiem rožu stādījumiem pilnu pagalmu un gleznainu parku. Šeit, atkarībā no katra iecerēm un vēlmēm, iespējams rīkot gan kāzu ceremonijas ar šampanieša malkošanu kopā ar viesiem, gan aizmirsties pirmā valša dejā.

Neaizmirstamais kāzu piedzīvojums Jelgavas pilī var sākties ar iebraukšanu zirga pajūgā pils pagalmā kā reiz to darīja hercogs un viņa viesi.

Piedāvājam arī jaunā pāra sagaidīšanu – kāzu programmu ar hercoga un galminieku piedalīšanos, muzikāliem un liriskiem priekšnesumiem, atbilstoši katra pāra vēlmēm. Kopā ar hercogu un hercogieni varēsiet baudīt karsto šokolādi ar augļiem, kas jau no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem ir bijis ekskluzīvs gardums Mītavā.

Skaistākos mirkļus varēsiet iemūžināt, piesakoties fotosesijai, kur Jelgavas pils būs jūsu un jūsu fotogrāfa rīcībā.

Šogad savu mūža skaistāko dienu Jelgavas pilī izvēlējušies atzīmēt pāri no visiem Latvijas novadiem. Savukārt pieprasītākajos kāzu sezonas mēnešos - jūlijā un augustā-, kāzu piedāvājumiem pieteikušies 15 topošie jaunie pāri – seši no tiem izvēlējušies laulību ceremoniju Jegavas pilī un kāzu dienu iemūžināt brīnišķīgajās baroka laikmeta telpās un pagalmā pietekušies deviņi topošie jaunie pāri.

Tā ir brīnišķīga iespēja arī Jums, kuru varat realizēt, piesakoties jaunajai sezonai pa e-pastu muzejs@llu.lv vai tālruni 63005617.

Kāzu piedāvājumā:

  • Pirmais valsis un šampanietis Jelgavas pils Sudraba zālē – 34 EUR
  • Karstā šokolāde hercoga rezidencē” – karstās šokolādes un augļu baudīšana hercogienes sabiedrībā – 4 EUR no personas
  • Jaunā pāra sagaidīšanas programma ar Hercogu, Hercogieni un/vai galminiekiem un muzikālu vai dzejisku priekšnesumu – 113 EUR
  • Iebraukšana ar zirga pajūgu vai auto Jelgavas pils pagalmā – 57 EUR
  • Fotosesija Jelgavas pilī vai pagalmā – 34 EUR
  • Laulību ceremonija Jelgavas pils pagalmā – pēc iepriekšējas vienošanās

 Kāzas pilī – tas ir unikāls notkums, kuru Jūs nekad neaizmirsīsiet!

 



Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) absolvente Lauma Magone ir viena no divām studentēm, kas ieguvusi A/S „Latvijas balzams” stipendiju 700 eiro vērtībā.

Pērn dibinātais AS „Latvijas balzams” stipendiju fonds piešķīris pirmās 700 eiro vērtās stipendijas divām studentēm – Laumai Magonei no LLU un Santai Strodei no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes. Studentes tika izvēlētas konkursa kārtībā un izstrādāja savus maģistra darbus par tēmām, kuras aktuālas ražotājam.

L. Magone, kura šogad absolvējusi PTF maģistrantūru, analizēja brendija stabilitāti ietekmējošus faktorus. Darba izstrāde notika sadarbībā ar uzņēmuma speciālistiem, tika veikts pētījums un ar dažādām metodēm analizēti brendija paraugi dažādos tehnoloģiskajos posmos.

„Maģistratūras sākumā jau zināju, ka gribu maģistra darbu izstrādāt par alkoholiskajiem dzērieniem. Sākotnēji doma bija analizēt dažādus vīnus, bet tad tika izsludināts LB konkurss un stipendijai ierosināja pieteikties PTF maģistranturas programmas direktore Tatjana Rakčejeva, jo viena no izsludinātajām tēmām bija atbilstoša mūsu maģistrantūras programmai. Pēc ilgām pārdomām un diskusijām ar vadītāju prof. Dainu Kārkliņu nolēmām, ka jāmēģina. Pētījuma izstrādē palīdzēja arī lektors Ingmārs Cinkmanis. No LB puses darbu koordinēja un konsultācijas sniedza galvenā tehnoloģe Aija Zablocka”, stāsta L. Magone. Viņa arī atklāj, ka varētu būt vairāk šādu ražotāju un uzņēmēju, kas piedāvā studiju noslēguma darbu tēmas studentiem, jo tad veiktajiem pētījumiem ir iespējams pielietojums un to izstrāde šķiet daudz interesantāka.

„Pētījumu rezultātā tapušie secinājumi un ieteikumi tiks izmantoti mūsu uzņēmuma darbā, un šī visnotaļ ir lieliska pieredze, kuru turpināsim,” norāda „Latvijas balzama” komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

AS “Latvijas balzams” stipendiju fonds tika iedibināts sadarbībā ar RTU Attīstības fondu pērnā gada rudenī ar mērķi stimulēt interesi par tehnisko nozaru studijām un aktualizēt jautājumus, kuri ir būtiski Latvijas ražotājiem. Stipendiju konkursā varēja pieteikties RTU un LLU maģistrantūras studenti ar labām un izcilām sekmēm.



Šī gada februārī LLU pārstāvji piedalījās starptautiskā izglītības izstādē Uzbekistānā un nodibināja kontaktus ar Taškentas Arhitektūras un būvniecības institūtu, ar kuru tikko neklātienē parakstīts sadarbības līgums.

LLU un Taškentas Arhitektūras un būvniecības institūta rektori parakstījuši divpusēju sadarbības līgumu, lai attīstītu un stiprinātu abu augstākās izglītības iestāžu zinātnes un pētniecības sadarbību, mācībspēku un studentu apmaiņu, kā arī veicinātu citas zinātniskās un izglītības sadarbības aktivitātes.

Kolēģi no Uzbekistānas ir ieinteresēti ciešākā sadarbībā ar mūsu universitātes Lauku inženieru fakultāti, tostarp neizslēdzot kopīgus pasākumus arī ar citu fakultāšu pārstāvjiem. Kā galvenie darbības virzieni ir noteikti kopīgu pētniecības aktivitāšu un zinātnisku publikāciju veidošana, mācībspēku un studentu apmaiņa, dalība semināros, konferencēs un akadēmiskās sanāksmēs, īstermiņa akadēmisku programmu izstrāde, e-studiju kursu veidošana un kopīgu studiju programmu sagatavošana.

Šobrīd pārstāvji no LLU Ārlietu daļas un LIF turpina sarunas par sadarbības tālāku attīstību un finansējuma piesaisti atsevišķām aktivitātēm.

Taškentas Arhitektūras un būvniecības institūts ir dibināts 1991. gadā. Tajā tiek realizētas 13 pamatstudiju un 20 maģistra līmeņa studiju programmas, kurās kopumā studē vairāk kā 3000 studentu.



Ar reflektantu reģistrēšanos un studiju līgumu slēgšanu pagājušajā nedēļā noslēdzās pamatuzņemšana LLU studiju programmās. Taču no 23. jūlija uzņemšana turpināsies studiju programmās, kurās ir brīvas studiju vietas.

Kā tika informēts iepriekš, no 2. jūlija līdz 8. jūlijam universitātē tika pieņemti pieteikumi pamatstudiju un maģistrantūras programmās, un atbilstoši konkursā iegūtajiem rezultātiem no 14. līdz 18. jūlijam reflektanti ieradās universitātē uz studiju līgumu slēgšanu.

Šobrīd apkopotā informācija liecina, ka studiju līgumus ar universitāti noslēguši 876 topošie bakalauri un 274 topošie maģistranti, kas ir nedaudz mazāk kā bija iepriekšējā gadā. Studiju daļas galvenā speciāliste uzņemšanas jautājumos Rasma Veinberga to skaidro ar izmaiņām nepilna laika studiju pieprasījumā.

„Pagājušajā gadā nepilna laika studijām pieteicās daudz pieredzējušu speciālistu dažādās nozarēs, kuri vidējo izglītību ieguvuši pirms desmit un vairāk gadiem un kuriem augstākās izglītības ieguve ir svarīgs faktors, lai noturētos savās darba vietās. Šogad šī tendence mazinājusies, līdz ar to nedaudz mazāks ir pamatuzņemšanā noslēgto studiju līgumu skaits,” skaidro R. Veinberga.

Pieprasītākā pamatstudiju programma ir „Lauksaimniecība”, kurā studijas nolēmuši uzsākt 87 pilna laika un 14 nepilna laika studenti. Otrajā un trešajā vietā ierindojušās „Ekonomika” un „Veterinārmedicīna” ar attiecīgi 71 un 68 studentiem . Salīdzinoši liels studētgribētāju skaits ir arī programmā „Datorvadība un datorzinātne”, kurā studiju līgumus noslēguši 62 reflektanti.

Turpretim maģistrantūrā populārākā ir studiju programma „Ekonomika”, kurā studiju līgumus noslēguši 56 reflektanti. Tai seko programmas „Lauksaimniecības inženierzinātne”, „Informācijas tehnoloģijas” un „Pārtikas zinātne”.

Uzņemšana turpināsies no 23. jūlija līdz 13. augustam tajās studiju programmās, kurās būs vakantas studiju vietas. Informācija par tām būs pieejama pēc fakultāšu dekānu un universitātes vadības lēmuma pieņemšanas un tiks publicēta LLU mājas lapā.




Preses apskatā apkopotas Latvijas masu medijos publicētās ziņas.

Septiņgadīgā LLU tradīcija rod atsaucīgos

Zemgales Ziņas (Jelgava), 10.07.2014, Gaitis Grūtups

1.jpg

KĀ JAUNIE LAUKSAIMNIEKI vērtē izvēlēto profesiju, nozares tirgu un savas PERSPEKTĪVAS TAJĀ?

Agro tops, 16.07.2014, Madara Avota

3_1.jpg

3_2.jpg

Reģionos studentu netrūkst

Diena, 16.07.2014, Anna Bērziņa

3_3.jpg



Aktualizējot starptautiskās sadarbības nozīmīgumu augstskolas attīstībā, 17. jūlijā LLU viesojās pārstāvji no Lietuvas un Azerbaidžānas. Asoc. profesores Larisas Maļinovskas vadībā universitāti apmeklēja Azerbaidžānas studenti no Lietuvas Alitas koledžas vasaras skolas.

Kopš 2005. gada projekta “Baltic Sea Network” ietvaros LLU aktīvi sadarbojas ar Alitas koledžu (Alytaus kolegija, University of Applied Science), rīkojot ikgadējas konferences un starptautiskas tikšanās ar koledžas pārstāvjiem no Lietuvas. Asoc. profesores Larisas Maļinovskas vadībā, kura ir aktīva konferences “Studenti ceļā uz zinātni” organizētāja LLU, izveidojusies cieša sadraudzība ar studentiem no vairākām Eiropas valstīm.

LLU viesojās Alitas koledžas Ārlietu daļas vadītāja Rozālija Radlinskaite (Rozalija Radlinskaite) un vasaras skolas audzēkņi - 24 biznesa menedžmenta otrā kursa studenti no Azerbaidžānas Biznesa universitātes (Azerbaijam Bizness University). 

Viesi apskatīja Jelgavas pili, iepazinās ar universitātes studiju un zinātniskās darbības virzieniem, noklausoties Studiju prorektora Kaspara Vārtukapteiņa un asoc. profesora Voldemāra Barisa prezentācijas.

Jaunieši no Azerbaidžānas izrādīja lielu interesi par maģistra studijām un iespējām turpināt mācības LLU pēc bakalaura grāda iegūšanas Azerbaidžānas Biznesa universitātē. Savukārt par situāciju darba tirgū un lauksaimniecības nozares aktualitāti Latvijā interesējošus jautājumus uzdeva vasaras skolas audzēkņus pavadošais personāls.

Viesu uzņemšanā piedalījās arī Ekonomikas un Sabiedrības attīstības fakultātes un Tehniskās fakultātes (TF) studenti, kuri ar interesi izrādīja Jelgavas pils un TF telpas, iepazīstināja studentus ar dzīvi Jelgavā un studijām universitātē.

Interesantus faktus par Jelgavas pili viesiem atklāja LLU muzeja vadītājas Gintas Linītes stāstījums, savukārt noslēgumā delegācija devās uz absolventa Māra Šņickovska privāto saimniecību.

“Uzturot kontaktus ar vieniem draugiem, mēs iegūstam jaunus. Šī bija kārtējā lieliskā iespēja gūt jaunu pieredzi un skatījumu augstskolas nākotnes attīstībā, kas veicinātu savstarpēju sadarbošanos studentu apmaiņas programmu līmenī,” tā V. Bariss.

Delegācijas viesošanās bija viena no universitātes starptautiskās sadarbības aktivitātēm, kas vērstas uz ārzemju studentu piesaisti.



No 20. jūlija līdz 1. augustam LLU notiks starptautiskā vasaras skola „Rīga.Izjust pilsētas ainavu.” (Re-feeling city landscape. Riga), kuras laikā 10 dalībnieki no vairākām valstīm izzinās pilsētainavas veidošanas dažādus aspektus un veidos vides objektus Rīgā.

Vasaras skolā piedalīsies pilsētplānošanas, ainavu arhitektūras, dārzu un ainavu arhitektūras koledžu un augstskolu studenti, lauksaimniecības specialitāšu augstskolas studenti, dizaineri, tūrisma un vides dizaina speciālisti. Līdzās dalībniekiem no Latvijas darbosies pārstāvji no Spānijas, Vācijas, Čehijas, Ungārijas, Norvēģijas, Slovākijas un Nigērijas.

Turpretim nodarbības vadīs LLU Lauku inženieru fakultātes mācībspēki Natālija Nitavska, Madara Markova, Kristīne Vugule, Daiga Zigmunde, Līga Liepa un vieslektors Saimons Bells no Skotijas/Igaunijas.

Vasaras skolā dalībnieki pētīs un izzinās Rīgas pilsētas parku ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu – Iļguciemu un Āgenskalnu, un noteiks biotopus un apbūvi, to vērtības un potenciālu. Izvērtēs enerģētisko vietu un mākslas/vides objektu iekļaušanu ainavā, meklējot vietas identitāti un izstrādājot attīstības modeļus pilsētas ikdienas ainavas telpā.Turklāt vasaras skolas dalībnieki tiks iepazīstināti ar LLU un Jelgavas pili, kā arī apgūs latviešu valodas pamatus.

Četrās radošās darbnīcās, ko vadīs pieredzējušu speciālistu komanda, dalībnieki veidos savu redzējumu par vides vērtību no kultūrvēsturiskā, ekoloģiskā, mistiskā un tradicionālā viedokļa, piedalīsies radošās aktivitātēs, veidos vides objektus ainavas vērtības vai, gluži pretēji – ainavas trūkumu, akcentēšanai.

Dalībnieku izstrādātie vides objekti būs aplūkojami izstādē ES Mājā „Rīga – 2014.gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ietvaros.

Jāpiebilst, ka šī būs jau trešā Starptautiskā vasaras skola, ko organizē LLU Mūžizglītības centrs un Lauku inženieru fakultātes mācībspēki. Iepriekšējos gados dalībnieki iepazina ainavas specifiku un veidoja vides objektus Dundagā un Aucē.



Jūlijā darbu sāka jaunievēlētā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere. Intervijā aģentūrai LETA viņa pauda gatavību optimizēt augstskolas infrastruktūru, piesaistīt ārzemju studentus; tāpat Pilvere optimistiski vērtē Latvijas zemnieku konkurētspēju.

Jūsu rektora vēlēšanu programmā pausts, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte piecos gados atgriezīsies starp labākajām Latvijas augstskolām, bet desmit gados kļūs par nacionālas nozīmes izglītības un pētniecības centru bionozarēs. Kā to panāksiet?

Pašlaik Latvijas reitingā esam sešiniekā. Redzot veiktos ieguldījumus no Eiropas Savienības (ES) fondiem, šāds mērķis varētu tikt sasniegts, ja augstākās izglītības finansēšanas politika valstij aizietu pareizajā virzienā. No vienas puses, valsts līdz šim ir ieguldījusi augstākajā izglītībā finiansējumu infrastruktūras sakārtošanai. Tas tika sākts iepriekšējā 2007.-2013.gada plānošanas periodā un ir jāturpina šajā periodā. Līdztekus tam budžeta vietām beidzot ir jādod pilns finansējums, nevis 85% no minimālā noteiktā. Tas ir atkarīgs no valsts politikas, bet mēs ceram, ka tas varētu tikt īstenots.

Vai LLU jau patlaban nav nacionālas nozīmes izglītības un pētniecības centrs bionozarēs?

Daļēji LLU tāda ir, bet šim centram jākļūst vēl spēcīgākam. Problēma ir saistīta ar zinātnes finansējumu. Pašlaik tas ir no projekta uz projektu, bet šādā veidā zinātne neattīstās pēctecīgi. Risinājums varētu būt mērķtiecīgāka nozaru attīstība. Patlaban rit diskusijas par bioekonomikas attīstību, piesaistot gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) potenciālos fondus šim plānošanas periodam. Es redzu, ka varētu būt ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem, bet tas ir atkarīgs no katras nozares situācijas, cik naudas uzņēmēji grib ieguldīt inovācijās un zinātnē, lai attīstītos ekonomika kopumā. Zinātniekiem ir jākļūst spēcīgākiem ar dažādu programmu palīdzību, kuras patlaban ir ļoti maz pieejamas, jo nav pēctecības. Konkurss ir liels arī uz valsts nozīmes pētījumu programmām, un es ceru, ka arī mūsu universitāte kādā sadaļā vinnēs. Starptautiskās pētniecības iespējas varētu dot programma "Apvārsnis 2020", un ceru, ka mēs tajā būsim aktīvi. LLU ir potenciāls no iepriekšējā perioda. Mums katru gadu pietiekami daudzi aizstāv doktora grādu. Pašlaik būtiskākais ir jaunos doktorus noturēt universitātē. Pēdējā mēneša laikā cītīgi strādājam kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) par zinātnisko institūciju iespējamām reformām, lai zinātnisko institūciju potenciāls kļūtu stabilāks un varbūt tiktu konsolidēti resursi.

Kandidējot rektores amatam, jūsu programmā starp uzdevumiem minēta studiju kvalitāte un internacionalizācija. Vai kvalitāte ir nepietiekama un jāuzlabo?

Kvalitāte vienmēr var būt labāka, bet mēs esam optimisti. Nepietiekamais finansējums pēdējos piecos gados ir noplicinājis mūsu resursus, tāpat, piemēram, ir samazinājies studējošo skaits, kas arī nav ļāvis studiju programmām attīstīties. Tāpēc katru gadu ir nepieciešams studiju programmas pārskatīt, saturu revidēt atbilstoši pieprasījumam darba tirgū. Šajā darbā ir iespējams iesaistīt jaunos doktorus. Ja mēs sekosim līdzi darba tirgus attīstības tendencēm, sakārtojot programmas un koncentrējot piedāvājumu uz nozaru vajadzībām, tad arī kvalitāte būs. Savukārt tas, kur mēs gan esam strādājuši maz vai tikpat kā nemaz, tā ir starptautiskā aprite.

Kas šajā jomā būtu darāms?

Es redzu, ka katrā fakultātē ir mācībspēki, kuri jau tagad var realizēt programmas ārzemju studentiem. Šiem pasniedzējiem jau ir pieredze ar "ERASMUS" studentiem, kuru gan nav daudz, bet pieredze ir, un mums nav problēmu pasniegt studiju kursus angļu valodā. Katrā fakultātē ir mācībspēki, kas strādā ar starptautiskiem studentiem, kam ir labas angļu valodas zināšanas. Protams, tāpat ir prasība, ka universitātēm jāpiesaista vieslektori, bet atkal - valsts, ierakstot šo normu likumā, neparedz tam finansējumu. Apņemšanās un pieredze mums šajā jomā ir. Katrā fakultātē ir ārzemju kolēģi, ar kuriem mēs jau tagad uzturam labas attiecības. Viņi pie mums brauc uz konferencēm, līdz ar to mūsu draugi ārzemēs būs aktīvāk jāiesaista lekciju lasīšanā. No otras puses, problēma ir tāda, ka mums ir jākonkurē ar tām valstīm, kuras patlaban izglītību ārzemju studentiem piedāvā nosacīti bez maksas. Līdz ar to mēs neesam īpaši konkurētspējīgi, jo es zinu, ka Dānijā, Somijā, Zviedrijā šīs programmas ārvalstu studentiem ir tikpat kā bez maksas. Mums ir grūtāk, jo tas viss ir par maksu. Bet sākotnēji mums ir jābūt šim programmu piedāvājumam angļu valodā.

Jūs kā prioritāti esat atzīmējusi efektīvu administratīvo un finanšu vadību. Vai līdz šim tā bijusi neefektīva?

Negribas jau blamēt to, kas ir bijis, bet vienmēr var būt labāk. Manuprāt, problēma ir resursos. Valsts iedeva vairākus miljonus infrastruktūrai, un līdz šim stratēģija ir bijusi tāda, ka mēs ceļam jaunas mājas, pērkam iekārtas, kas ir labi, bet ir jādomā, ko mēs darām ar tām mājām, kas mums jau patlaban ir, jo studējošo skaits lielāks nekļūst. Manuprāt, nav īsti izrēķināts, cik izmaksās jauno māju apsaimniekošana un kas būs tajās ēkās, kuras universitātei ir patlaban. Līdz ar to mums ir jāveic nopietna revīzija. Skaidrs ir viens - ar šiem budžeta līdzekļiem, kas iedoti izglītībai, visas vecās ēkas un iekārtas nav iespējams uzturēt, līdz ar to es saskatu, ka pēc inventarizācijas no kaut kā būs jātsakās. Jau tagad sākam izpēti - pētām noslodzi, analizējam izmaksas.

Vai attīstīsiet sadarbību ar skolām, veicinot jauniešu izvēli?

Es domāju, ka šis ir virziens, kurš būtu pastiprināms. Un droši vien arī mūsu universitātei vajadzētu vairāk strādāt tieši ar skolu mācībspēkiem. Es redzu, ka mēs varētu veikt skolotāju zināšanu papildināšanu, un ir jāstrādā kopā, jo izglītībai jābūt pēctecīgai: bērnudārzs - skola - augstskola.

Kas noderīgs jums būs no pašas pieredzes darbā valsts iestādēs un struktūrās?

Es ļoti labi pārzinu lauksaimniecības nozari. Zinu, kā tiek īstenota valsts pārvalde, ļoti labi pārzinu budžeta lietas. Pazīstu vidi un kārtību, kurā aizstāvēt LLU intereses, kas, manuprāt, nav mazsvarīgi.

Kad un kā pieņēmāt lēmumu par akadēmisko karjeru? Vai laikā, kad strādājāt Zemkopības minsitrijā vai tās pakļautības iestādēs, zinājāt, ka ar laiku atgriezīsieties akadēmiskajā vidē?

Te jāsaka paldies manam doktora darba vadītājam Kazimiram Špoģim un arī Voldemāram Strīķim, kurš savā laikā bija rektors, kad es strādāju ministrijā, un kurš bieži nāca uz ministriju kārtot dažādas lietas, un viņa prasme strādāt ar saviem absolventiem iedarbojās. Pateicoties šiem diviem korifejiem, es esmu tur, kur es esmu. Ja es nebūtu doktora darbu izstrādājusi līdztekus darbam ministrijā un Lauku atbalsta dienestā - pa naktīm, pa sestdienām un svētdienām, atvaļinājumos -, tad, protams, nekas nebūtu noticis. Doma man bija tāda, ka es dzīvoju Dobelē, un es zināju, ka visu mūžu uz Rīgu nebraukāšu un ar laiku skatīšos uz māju pusi. Doktora darba rakstīšanas laikā pētniecība man šķita tīri interesanta, tāpēc viss sanāca tā, kā ir sanācis. Uzskatu, ka dzīvē vienmēr vajag izmantot tās iespējas, kas rodas. Jo nekad tu nezini, kā tas tev var noderēt. Bet es nerakstīju doktora darbu uzreiz ar nolūku kļūt par LLU profesori. Tā nebija. Es vienkārši jutu, ka man ir nepieciešamas jaunas zināšanas un jaunas prasmes, lai celtu savu kvalifikāciju.

Vai Latvijas lauksaimniecībai ir nākotne negodīgos atbalsta apstākļos ES?

Es vienmēr esmu teikusi, ja nebūtu neviena atbalsta maksājuma, tad mēs noteikti būtu konkurētspējīgāki. Es domāju, ka lauksaimniecības nozare ir ieguvēja jebkurā gadījumā. Atceros, ka ministrijā sāku strādāt 1993.gadā, kad mums vispār nebija sapratnes par to, ka ir vajadzīgi muitas tarifi, ka mums robežas bija vaļā. Tad nāca Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums, kas atkal traucēja. Nāca iekšā lētās preces no Lietuvas, tad ar igauņiem bija "cūku karš", vēl kaut kādi "kari". Arī valsts politika šajā jomā auga. Patlaban, neskatoties uz to, ka maksājumi mums ir nedaudz mazāki, ir jomas, kurās mēs jau esam nostabilizējušies, bet, protams, ka patlaban mums konkurēt ir grūtāka nekā "veco valstu" lauksaimniekiem, kuri dzīvo "siltumnīcas apstākļos" ar ļoti bagātīgām subsīdijām jau ilgus gadus. Nākotne šajos apstākļos mums ir, jo mēs esam piemērotā klimatiskajā zonā. Tā kā pasaulē tiek prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums, pārtika būs vajadzīga vienmēr, un tas ir galvenais. Es domāju, ka arī lauksaimnieki nozarē saskata attīstības perspektīvas. Vecās Eiropas valstīs attīstības potenciāls ir vairāk ierobežots. No vienas puses, mēs patlaban slikti izmantojam resursus, no otras puses tā ir mūsu unikālā iespēja, ka šos resursus varam izmantot vēl efektīvāk un labāk produkcijas ražošanai un ieņēmumu gūšanai.

Bet vai ar tik plašiem atbalsta pasākumiem kopējā ES lauksaimniecības politika ir ilgtspējīga?

Šādas diskusijas notiek katru septiņgadu finansēšanas periodu. Kā sākas jauns periods, tā atkal dalībvalstis diskutē, cik ilgspējīga ir kopējā lauksaimniecības politika. Un jau trešo septiņgadi viņi vienalga nonāk pie tā, ka zināmi atbalsta pasākumi ir un būs. Protams, tos reformē un maina. Bet tas, ko es gribētu teikt mūsu lauksaimniekiem, ir - izmantojiet tās iespējas, kas ir vēl šajā periodā. Mūsu lauksaimniekiem jau bija desmit gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz ar to mums vajadzētu būt stabilākiem un vajadzētu rēķināties ar to, ka kādā brīdī būs jāturpina saimniekot ar minimālu atbalstu. Bet tas ir atkarīgs no kopējās politikas.

Kāda ir reālā dzīves sasaiste ar inovācijām? Piemēram, nesen LLU prezentēja petījumus par industriālo kaņepju audzēšanu un pārstrādi, vēl saimnieki paši atrod jaunus risinājumus - kurš ar trifelēm, kurš ar briežu dārziem...

Es domāju, ka visas šīs lietas ir reālas un lauksaimnieku izdoma tiešām mēdz būt unikāla. Reizēm varbūt pat nevajag daudz ko izdomāt pašiem, bet ir jāpārņem šī pieredze no ārzemēm. Vienmēr būs saimniecības, kas specializējušās tradicionālajos lauksaimniecības produkcijas veidos, bet nišas produktiem arī ir liela nākotne, lai tikai viņi atrod tās savas labākās ražošanas iespējas. Šeit ir arī daudz darāmā gan studentiem, gan mācībspēkiem pētniecībā, un šai saiknei starp zinātnieku un uzņēmēju arī ir jākļūst daudz ciešākai. Jābūt pasūtījumam zinātnei, kā arī jābūt ieinteresētībai no uzņēmēja, ka viņš kaut ko pasūta zinātniekam, un tas ir gatavs šo lietu izpētīt, un uzņēmējs ievieš, un kopumā ekonomika no tā iegūst. Bet, lai šī saikne starp uzņēmējiem un zinātniekiem attīstītos, ir jābūt kaut kādai daļai ilgtermiņa pētījumu, kas ir fundamentālie pētījumi, kuru rezultātā zinātniekam rodas zināšanas, lai viņš var izpētīt to, ko pasūta uzņēmējs.

Informāciju sagatavoja Jānis Stundiņš, ziņu aģentūra LETA



Vienotajā uzņemšanā, kurā piedalījās 11 augstskolas, LLU ir saņēmusi visvairāk pamatstudiju reflektantu pieteikumus reģionālo augstskolu konkurencē, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav piedzīvojusi būtisku studētgribētāju kritumu, ziņo laikraksts Diena.

Par spīti sliktajām demogrāfiskajām prognozēm, reģionālās augstskolas šogad strauju jauno studentu skaita kritumu neprognozē. Jau pirmajā uzņemšanas kārtā aizpildītas gandrīz visas budžeta vietas, kā arī pieprasītas ir maksas vietas. Nemainīgi populāras paliek sociālo zinātņu programmas, savukārt, lai iestātos, piemēram, eksakto zinātņu studiju programmās, nereti studētgribētājiem nav pietiekamu zināšanu, uz ko norāda vidējās atzīmes, beidzot vidusskolu, ziņo laikraksta Diena pārstāve Anna Bērziņa.

Tostarp LLU kopumā ir saņēmusi 3400 pamatstudiju pieteikumus, no tiem 902 pieteikumi ar prioritāti, kas ir augstākais rādītājs reģionālo augstskolu konkurencē. Salīdzinājumam Daugavpils universitātē iesniegti 329 pirmās prioritātes pieteikumi, Liepājas universitātē – 284, Vidzemes augstskolā – 262, Rēzeknes augstskolā – 241, bet Ventspils augstskolā – 188 pirmās prioritātes pieteikumi.

Kā laikrakstam Diena paskaidrojusi Studiju daļas galvenā speciāliste uzņemšanas jautājumos Rasma Veinberga, LLU no 720 budžeta vietām šobrīd ir aizpildītas 635 vietas. Tomēr tā bijis arī pērn – visas budžeta vietas aizpildītas papilduzņemšanā augustā.

Optimistiski uzņemšanas rezultātus šobrīd vērtē arī citu reģionālo augstskolu pārstāvji. Lai gan vidusskolu beidzēju skaits šogad ir krities, studijām piesakās tie, kas vidusskolu beiguši pirms gada vai arī agrāk.



 
תקנון האתר / site terms   |  אתר מאמרים חדש: triger |  אתר עצומות חדש: petitions