Click Now!

Add New Feed
X
RSS URL    
Please insert a full address, for example: http://www.yourrsswebsite.com/rssfeed
Page source: http://www.llu.lv/rss_llu_raksti_xml.php 

Click Now!

Want to be informed when this page is updated? Enter email here   Notify me       
X
Please note that content update alert service is much better then adding a page to favorites.

Once this page content is updated you'll receive an e-mail with a link to this page

Please enter email here
      
No thanks, continue to add to Favorites
LLU jaunākie raksti
Add To Favorite

32633

Jauno studentu uzņemšana LLU tuvojas noslēgumam. Kā liecina šobrīd apkopotie uzņemšanas rezultāti, pamatstudijas 1. septembrī sāks 975 studenti, bet maģistrantūrā studēs 297 topošie maģistri.

Lai gan uzņemšana līdz 29. augustam vēl turpināsies, jau tagad redzams, ka studēt gribošo jauniešu skaits nav būtiski samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

„Uzņemšanas rezultāti ir pagājušā gada līmenī. Neliels samazinājums kopējā uzņemto studentu skaitā skaidrojams ar iepriekšējā studiju gadā veiktajām izmaiņām valsts finansēto studiju vietu sadalē, jo socioloģijas un pedagoģijas programmām vairāk nav tā saukto „budžeta” vietu. Turklāt iepriekš bija arī liels pieplūdums studējošo mežinženieru programmā, ko radīja A/S „Latvijas Valsts meži” lēmums darbiniekiem nodrošināt augstākās izglītības ieguvi un kas īslaicīgi palielināja studējošo skaitu šajā vienā programmā,” vērtē rektore Irina Pilvere.

Rektore arī norāda, ka cēlies programmas „Lauksaimniecība” prestižs, kur izdevies aizpildīt visas valsts finansētās studiju vietas un vēl papildus uzņemt jauniešus maksas studijās. Mazāka ir jauniešu interese par inženierzinātņu programmām, lai gan atsevišķās no tām grupas ir nokomplektētas.

„Kopumā šobrīd, kad vēl rit pēdējās divas uzņemšanas nedēļas, universitātē nav aizpildītas 12% no visām valsts finansētajām pamatstudiju vietām. Aicinu jauniešus, kas vēl nav izlēmuši, ko studēt, nebaidīties no inženierzinātnēm. Kaut gan tajās ir komplicētas studijas, mūsu universitātē daudz tiek strādāts, lai atbalstītu jauniešus, palīdzētu viņiem papildus „aizpildīt zināšanu robus” matemātikā, fizikā vai ķīmijā. Jau pašlaik laukiem nepieciešamo inženierzinātņu speciālistu pieprasījums darba tirgū ir augsts. Inženieri tautsaimniecībā būs pieprasīti, it īpaši tie, kas studijas sāks tagad. Un ceru, ka arī to prestižs sabiedrībā turpmākajos gados celsies,” tā I. Pilvere.

LLU šobrīd vēl piedāvā valsts finansētas pamatstudiju vietas inženierzinātņu programmās „Būvniecība”, „Vides un ūdenssaimniecība”, „Zemes ierīcība”, „Lauksaimniecības inženierzinātne”, „Lauksaimniecības enerģētika”, „Mašīnu projektēšana un ražošana” un „Kokapstrāde”.

Uzņemšana turpinās arī citās studiju programmās, kur pieejamas maksas studiju vietas. Interesentiem ir iespējas izvēlēties vai nu pilna, vai nepilna laika studijas, vai arī iegūt augstāko izglītību e-studiju vidē. Detalizēta informācija par studiju programmām un uzņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem iegūstama LLU mājas lapā.


.


Jau sesto gadu LLU viesojas doktoranti no Skandināvijas valstīm, lai apgūtu kursu „Applied statistics with R for the agricultural, life and veterinary sciences”. Šonedēļ no 17. līdz 22. augustam ar statistikas programmas R iespējām tiks iepazīstināti 29 ārzemju studenti.

Mūsdienu zinātne nav iedomājama bez kvantitatīvu datu ieguves un apstrādes, līdz ar to katram jaunam un jau pieredzējušam zinātniekam ir jāspēj orientēties statistikas datu apstrādes metožu klāstā.

Kopš 2009. gada LLU tiek organizēts kurss doktorantiem ar mērķi popularizēt „State of the art” statistikas metodes, kas nodrošina darba gaitā iegūto datu kvalitatīvu analīzi. Kursa norises gaitā studenti strādā ar statistikas programmu , tādējādi gūstot priekšstatu par tās realizāciju pētnieciskajā darbībā.

Kursu NOVA universitāšu tīkla ietvaros organizē pasniedzējs no Kopenhāgenas universitātes (University of Copenhagen) - Jens Carl Streibig. Savukārt par studentu izglītošanu rūpēsies arī profesori no Dānijas un Vācijas.

Par programmas R popularitāti un doktorantu vēlmi apgūt šī kursa programmu liecina lielais studētgribētāju skaits. Ar katru gadu pieteikumu skaits pieaug, tāpēc, lai kļūtu par vienu no dalībniekiem, kam tiek dota iespēja apgūt programmu klātienē, doktorantiem ir jāiztur organizatoru rīkots konkurss.

Kurss „Applied statistics with R for the agricultural, life and veterinary sciences” paredz intensīvas mācības nedēļas garumā, kā arī nelielu atpūtu, kas ietver Jelgavas pils un Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa apskati, kā arī viesošanos galvaspilsētas Rīgas senlaicīgajās ielās. Kursam noslēdzoties, studentiem tiks piešķirti sertifikāti 6 ECTS apmērā, kas apliecina statistikas programmas R  apguvi.



Pamatstudiju studenti, kuri ieguvuši izcilus vai teicamus vērtējumus eksaktajos priekšmetos, līdz 8. septembrim aicināti pieteikties J. Rūvalda stipendijai.

Stipendijas konkurss norisinās divās kārtās:

1. kārta: pieteikšanās stipendijai – līdz 8. septembrim LLU Attīstības fondā, iesniedzot dokumentus:

  • mecenātam adresēta vēstule par studiju gaitu, panākumiem studentu zinātniski pētnieciskajos un sabiedriski aktīvajos darbos un sekmēm studijās;
  • pieteikums;
  • atsauksme no studiju kursa "Fizika" vai "Matemātika", vai arī "Ķīmija" mācībspēka;
  • atsauksme no fakultātes dekāna vai prodekāna;
  • atsauksme no LLU Studentu pašpārvaldes vai kluba vadītājas, vai arī cita interešu kluba, organizācijas vadītāja;
  • citi dokumenti pēc paša ieskatiem, kas varētu palīdzēt izvērtēt pieteikumu.

2. kārta: pārrunas ar pretendentiem un iesniegto dokumentu izvērtēšana stipendijas piešķiršanas komisijā.

Stipendija konkursa kārtībā tiek piešķirta vienam stipendiātam,  izmaksājot stipendiju visu nākamo studiju gadu – 200 EUR mēnesī.

 

Stipendijas nolikums un pieteikuma anketa atrodama pielikumā. Vairāk informācijas LLU Attīstības fonda mājas lapā.

 



Pārtikas Veterinārā dienesta Āfrikas Cūku mēra apkarošanas darba grupā kā eksperti strādā arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēki, kas palīdz praktiķiem izvērtēt efektīvākos profilakses līdzekļus no zinātnes viedokļa un aicina iedzīvotājus ievērot biodrošības noteikumus.

Šobrīd Latvijā ir paplašināta teritorija, kurā izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar nepieciešamību apkarot Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Tā jau aptver visu Latgali, daļu Vidzemes un Zemgales. Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) aktīvi iesaistās slimības diagnosticēšanā un seku likvidēšanā, kā arī nosaka preventīvos pasākumus. Dienesta pakļautībā ir izveidota ekspertu darba grupa, kas vērtē situāciju un sniedz padomus slimības apkarošanai.

„Galvenie preventīvie pasākumi saimniecībām ir maksimāli uzlabot un paaugstināt biodrošības līmeni, bet medniekiem ievērot visus higiēnas noteikumus, darbojoties ar nomedītajām mežacūkām. Turklāt iedzīvotājiem, kas apmeklē ĀCM ārkārtas situācijas zonu, noteikts nepieļaut sadzīves atkritumu (pārtikas atlieku) nonākšanu ceļmalās un mežā,” atklāj LLU VMF Pārtikas un vides higiēnas institūta direktors Kaspars Kovaļenko, kurš kopā ar kolēģi Ivaru Lūsi piedalās ĀCM apkarošanas ekspertu darba grupā un sniedz konsultācijas atbilstošajiem dienestiem.

Lai gan lielākajā daļā Zemgales teritorijas nav izsludināta ārkārtas situācija, universitātes eksperti iesaka pievērst uzmanību iedzīvotāju rīcībai mežā, neatstāt aiz sevis pārtikas atliekas un ziņot PVD, ja atrasta mirusi meža cūka. Šie pasākumi ir īpaši svarīgi šobrīd, kad tuvojas aktīvais sēņošanas laiks un mežā uzturas daudz cilvēku.

„Iedzīvotājiem Zemgalē un Latvijā arī jāņem vērā, ka ir papildināti „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621 „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”, nosakot, ka biodrošības pasākumi jāsāk īstenot arī tajās cūku novietnēs, kas neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā,” akcentē K. Kovaļenko. Viņš stāsta, ka LLU Veterinārā klīnika šobrīd darbojas ierastajā režīmā un saistībā ar ĀCM klīnikas darbs netiek ietekmēts. Iespējams, ka sagaidāmas nelielas izmaiņas studiju procesā, jo rūpīgāk būs jāplāno mācību ekskursijas uz saimniecībām. Paaugstinātas biodrošības apstākļos studentu grupas uz cūku saimniecībām varētu nedoties.

Iedzīvotāji arī tiek aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai PVD mājas lapā un nepieciešamības gadījumā izmantot ĀCM karsto tālruni 20260400. 



Valdība lēmusi, ka Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirs nodokļu brīvdienas. Vai tas palīdzēs izvairīties no zaudējumiem, to portāls TVNET vaicāja Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekānei, Dr. oec., profesorei Andrai Zvirbulei-Bērziņai.

Kā vērtējat valdības plānotos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmumiem, kas varētu ciest no Krievijas noteiktā tirdzniecības embargo?

Ja vērtējam atbalsta pasākumus - nodokļu «brīvdienas», tad, protams, tas ir nepieciešams, taču uzņēmējiem tas ir atbalsts ar samērā zemu kapacitāti. Vairumā gadījumu, it īpaši piena nozarē, galvenās problēmas sagādās piena realizācija un piena pārstrādes uzņēmumiem - saražotās produkcijas realizācija.

Tas vērtējams kopsakarībā ar to, ka arī kaimiņvalstīm veidosies sarežģīta situācija. Jāatceras, ka daudzi piena kooperatīvi cieši sadarbojas ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem. Valdības plānotie pasākumi, protams, nedos tūlītēju risinājumu, jo jauni tirgi ir apgūstami ilgākā periodā, līdz ar to jebkurš valdības pasākums būs tikai pagaidu risinājums.

Vai tie palīdzēs uzņēmumiem izvairīties no zaudējumiem un pat bankrotiem, kā iepriekšējās dienās izskanēja?

Izvairīšanās no zaudējumiem vai pat bankrotiem ir neiespējama tādā gadījumā, ja sankcijas turpināsies ilgu laiku un vēl šīm sankcijām provizoriski tiktu piepulcinātas arī cita veida sankcijas. Šobrīd vairāk runājam par piena nozari, kur sankcijas varētu skart līdz pat 59% uzņēmumu, un desu un gaļas izstrādājumu ražotājiem - līdz pat 39% uzņēmumu.

Taču jāņem vērā, ka ar konkrētu produktu embargo noteikšanu jau reizē arī tiek traumēta vai apturēta apkalpojošo nozaru darbība - transports, loģistika, iepakojums, finanšu sfēra u.c. Domāju, ka pāragri spriest par sekām, bet sekas mēs sāksim apjaust vēl tikai pēc brīža.

Kurām jomām palīdzība visvairāk vajadzīga? Iepriekš bija runa par pārtikas rūpniecību un transporta nozari.

Pirmkārt, palīdzība būtu nepieciešama produktu ražošanas un pārstrādes sfērai, īpaši pārtikas produktu grupām, kurām būs steidzami jāmeklē jauni tirgi vai arī jāpārorientē ražošana uz cita sortimenta produktu. Līdz ar to nozīmīgs atbalsts var būt apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ja to uzņēmums nav paredzējis no saviem avotiem. Var ciest lauksaimniecības produkcijas ražotāji, jo pārtikas preču tirgus Baltijā tomēr ir savstarpēji saistīts. Viennozīmīgi Baltijas valstis ar savu samērā nelielo pašpatēriņu ir kā buferzona starp Eiropas un Krievijas tirgu.

Kas šajā situācijā būtu jādara pašiem uzņēmējiem?

Uzņēmējiem jānovērtē situācija - jāapzina noslēgtie līgumi, varbūt var piemērot līgumsankcijas par līgumu neizpildi no Krievijas puses. Ja nevar (jo iespējams, ka šī ir force majeure situācija), jāmeklē ceļi uz citiem tirgiem.

Būtu lietderīgi aicināt patērētāju domāt patriotiski un atbalstīt Latvijā ražoto,līdz ar to veicinot iekšzemes patēriņu. Es ceru, ka uzņēmēji, jau mācoties no iepriekšējo gadu pieredzes, tomēr ir diversificējuši savus noieta kanālus. Taču situācija ir vērtējama kā kritiska, jo šāda pārtikas produktu pārprodukcija šobrīd skars visu ES un situācija nebūs viegla.

Varbūt varat izteikties par ekspremjera Ivara Godmaņa ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Vai to atbalstītu un ar kādiem noteikumiem? Vai un kādu labumu tas dotu iedzīvotājiem, tautsaimniecībai, valstij?

Es būtu uzmanīga ar PVN samazinājumu pārtikai, jo mērķis šāda nodokļa samazināšanai ir pārdošanas cenas samazināšana (mazumtirdzniecībā) un patēriņa pieaugums. Taču, kā liecina prakse, lielāks cenu samazinājums pārtikai ir konkurences ietekmē, nekā administratīvi samazinot PVN. Vēl tomēr jāvērtē arī zaudējumi valsts budžetam no PVN samazināšanas, kas varētu būt miljonos eiro. Vienīgais pozitīvais aspekts no šādas rīcības būtu labās gribas parādīšana.

Izskanējuši arī viedokļi par Lietuvas ekonomikas zaudējumiem saistībā ar Krievijas embargo. Vai jūs tam piekrītat? Vai un kādu iespaidu tas var atstāt uz Latviju?

Vērtējot pārtikas eksporta apjomus Lietuvai ar Krieviju, pašlaik tendences uzrāda, ka liekāki zaudētāji ir lietuvieši, jo embargo nosacījumi skar aptuveni 44% no Lietuvas pārtikas eksporta. Latvijai tas ir aptuveni 9%.

Ja Latvijas produktu grupās lielākā ietekme ir uz piena produktiem (~59%) un pārējās grupās ir samērā zema ietekme, tad Lietuvas gadījumā ar embargo pasākumiem ir skartas vairākas pārtikas produktu grupas - piena produkti (~30%), desu un gaļas izstrādājumi (~43%), dārzeņi (~76%), un augļi (~68%). Tas liecina par plašu ietekmi uz produktu realizācijas iespējām Krievijas tirgos.

Nenoliedzami, arī Baltijas kopējais tirgus šajā aspektā būs ar kopējo ietekmi, jo sen jau mēs nerunājam tikai par katru no Baltijas valstīm, bet par kopējo tirgu. Jāņem vērā, ka daudzi no zemniekiem un lauksaimnieku kooperatīviem arī sadarbojas ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem, līdz ar to būs noieta samazinājums arī šajā jomā.

Informāciju sagatavoja Santa Kvaste, portāls TVNET




Preses apskatā apkopotas Latvijas masu medijos publicētās ziņas.

Pils gaida tūristus arī sestdienās

Zemgales Ziņas (Jelgava), 08.08.2014, Uldis Veilands

1.jpg

Brīnišķīga iespēja ar pluszīmi

Izglītība un Kultūra, 15.08.2014, Ilze Brinkmane

5.jpg



Pirmkursnieku prakses nedēļu laikā darba dienu noslēgumos jaunie studenti tiek aicināti iesaistīties LLU Studējošo pašpārvaldes (SP) organizētajās aktivitātēs Jelgavā un pils apkaimē.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šoreiz LLU Studējošo pašpārvalde (SP) parūpējusies par neaizmirstamiem vakariem pirmkursnieku prakses ietvaros. Pēc prakses gaitā padarītiem darbiem četrus vakarus pēc kārtas augusta noslēdzošajās nedēļās jaunie studenti tiek aicināti iepazīt aizraujošo studiju dzīvi Jelgavā.

Tradicionāli pirmdienās (18. un 25. augustā) plkst. 18 jaunajiem censoņām būs iespēja sevi pierādīt orientēšanās sacensībās Jelgavas pilsētas centrā. Pieteikties šim pasākumam pirmkursnieki tiek aicināti LLU SP telpā plkst. 17.30.

Savukārt otrdienās (19. un 26. augustā) plkst. 18 norisināsies vēl nebijušas pirmkursnieku sporta spēles. Jaunie sporta entuziasti plkst. 17.30 tiks gaidīti sporta laukumā pie LLU Sporta nama uz reģistrāciju.

Lai šos vakarus padarītu īpaši atmiņā paliekošus, komandas tiks veidotas ar nejaušās izlozes principu. Tādējādi jaunie studenti labāk varēs iepazīt jaunos kursabiedrus, kolēģus, draugus, istabasbiedrus un, iespējams, pat savas topošās otrās pusītes.  

Lielisku atpūtu trešdienās (20. un 27. augustā) studentu vakaros pirmkursnieki varēs iepazīt uz deju grīdas plkst. 23 populārajā mūzikas klubā “Jelgavas krekli”, kur norisināsies arī orientēšanās sacensību un sporta spēļu uzvarētāju apbalvošanas ceremonija.

Iezīmējot noslēdzošās pirmkursnieku prakses nedēļu dienas aizsākumu, ceturtdienās (21. un 28. augustā) plkst. 19 LLU SP interesentus aicina baudīt kino vakaru Jelgavas pils SP telpā. Filmu mīļotājiem būs iespēja izvēlēties sev tīkamākā žanra kinofilmu no trīs piedāvātajiem variantiem.

Neskaidrību gadījumā jaunie studenti var sazināties ar LLU SP vadītāja vietnieci, pasākuma “Pirmkursniek, iepazīsti jelgavu!” galveno organizatori Zanu Gulbi rakstot e-pastu uz zane.gulbe93@gmail.com vai pa tālruni 22043148.



Šī gada sākumā tika noslēgts LLU Zemes ierīcības katedras un Engures novada sadarbības līgums, veicinot katedras mācībspēku un profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Zemes ierīcība” studentu prakses vietu un zinātnisko pētījumu nodrošināšanu.

Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras pētnieku grupa 1.jūlijā uzsāka darbu pie Baltijas – Vācijas augstskolu projekta „Ģeodēzisko instrumentu kalibrācijas poligona elementu deformācijas novērtējums”, sadarbībā ar Karlsruhes Tehniskās un biznesa universitātes (Vācijā) Ģeomātikas katedras profesoru Reineru Jēgeru un Engures novadu. Projekta mērķis ir iegūt informāciju un pieredzi ģeodēzisko instrumentu kalibrācijas poligona elementu deformāciju novērtējuma un grunts pilonu, zīmju iespējamo deformāciju ietekmes noteikšanā uz to stabilitāti un iespējām pārvietošanās parametru reģistrēšanā.

Saistībā ar šo projektu un citiem studentu pētnieciskiem darbiem, augusta sākumā Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras asoc.profesore Vivita Baumane, lektors Armands Celms, vecākā laborante Vita Cintiņa, profesionālās bakalaura studiju programmas „Zemes ierīcība” 4.kursa studenti Irēna Kukule, Klāvs Strelēvics, Mārtiņš Turks, Māris Jansons, Gatis Fogelis un 3.kursa students Jānis Ondrups veica pašvaldības zemes apsekošanu pētījumu poligona ierīkošanai nivelēšanas un globālās navigācijas satelītsistēmu (GNSS) mērījumu pārbaudei, kā arī uzsāka novada teritorijas apsekošanu, lai veiktu zemes izmantošanas pētījumus. Šajā laikā studentiem bija iespēja praktiski izprast studiju kursu „Augsnes zinātne”, „Kadastrs”, „Teritorijas plānošana” sasaiti ar mērniecības studiju kursiem.

Šajā laikā bijām izmitināti Šlokenbekas muižā, kur brīvajos brīžos varējām baudīt senatnīguma elpu un Ceļu muzeja ekspozīciju, par to izsakām pateicību Engures novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam un zemes ierīkotājai Evijai Liepiņai.

No 1. septembra līdz 15.novembrim plānots turpināt Engures novada teritorijas apsekošanu un nekustamā īpašuma īpašnieku aptauju, kuru veiks studenti profesionālās prakses „Zemes ierīcība un mērniecība” ietvaros, lai iegūtos datus tālāk izmantotu diplomprojektu un pētniecisko darbu izstrādei par pašvaldībai interesējošu tematiku.

Informāciju sagatavoja asoc.prof., Dr.oec. Vivita Baumane



Augusts tuvojas izskaņai, liecinot par jaunā studiju gada sākšanos. Tas ir signāls vērt augstskolas durvis jaunajiem studentiem, kuri tradicionāli kolēģus pirmo reizi sastaps jau 18. augustā pirmkursnieku praksē.

Arvien pierādās fakts, ka pirmkursnieku prakse ir lieliska iespēja jaunajiem studentiem iepazīt labāk savu studiju vidi, jaunos studiju biedrus un, protams, Jelgavu, kas daudziem studentiem uz turpmākajiem četriem gadiem kļūs teju par viņu otrajām mājām. Nav noslēpums, ka tieši šajās praksēs jaunie censoņas sastop savus turpmākos istabas biedrus, brīvā laika kompanjonus vai atsevišķos gadījumos pat savas otrās pusītes.

Kā ierasts, pirmajās prakses nedēļas dienās – 18. un 25. augustā – visiem pilna laika pamatstudiju pirmā kursa studentiem obligāti jāapmeklē ievadapmācības, kurās darba aizsardzības speciālisti stāstīs par to, kā studiju laikā rūpēties par savu un citu cilvēku drošību.

Ievadapmācību laikā studenti tiks iepazīstināti ar LLU iekšējās kārtības noteikumiem, dažādiem drošības noteikumiem, iespējamiem riskiem, kā arī tiks instruēti par nepieciešamo rīcību nelaimes gadījumos un ārkārtas situācijās.

LLU darba drošības un civilās aizsardzības speciālists Vladimirs Arsjonovs informē, ka dati par ievadapmācības apmeklēšanu tiks ievadīti studenta LLU Informācijas sistēmas kontā. Studenti, kuri viņiem noteiktajā laikā nevarēs iziet ievadapmācības, drīkstēs piedalīties jebkurās ievadapmācības nodarbībās, kuras tiks organizētas arī citās LLU fakultātēs vai Saimnieciskā dienesta zālē, par ko tiks paziņots vēlāk.

Pēc ievadapmācību noklausīšanās studentiem tiks ierādīts saimnieciskais darbs fakultātēs, dienesta viesnīcās, Jelgavas pilī un citās universitātes struktūrvienībās, kur pirmkursnieku ieguldītais darbs vainagosies kā nozīmīgs atbalsts universitātes vides sakārtošanā pirms jaunā studiju gada.

Studentu ieguvumi no prakses:

  • iepazīsiet kursa biedrus, vecāko kursu studentus;
  • satiksiet un varēsiet izvēlēties savus jaunos kopmītņu istabas biedrus un kaimiņus;
  • iepazīsiet augstskolas ēkas un to plānojumu;
  • iepazīsiet Jelgavas pilsētu un izbaudīsiet tās studentisko gaisotni;
  • centīgākie un apzinīgākie praktikanti tiek apbalvoti Azemitologa svētkos.

Prakses laikā jauniešiem no tālākām Latvijas vietām ir iespēja dzīvot LLU dienesta viesnīcā bez maksas. Studentiem, kuri Jelgavā ieradīsies dienu vai vairākas iepriekš, jāsazinās ar savas fakultātes dienesta viesnīcas pārvaldnieku.

Ja praksi nav iespējams nostrādāt tā paredzētajā nedēļā darba vai citu nopietnu apsvērumu dēļ, to var izdarīt arī studiju gada laikā, iepriekš brīdinot savas fakultātes dekanātu.

Ar Jelgavas un pils karti var iepazīties sadaļā “Studentiem”.

 



Benjamiņš Treijs (1914–2002) bija ievērojams ekonomikas profesors un zinātnieks, kura vārdā LLU nosaukta balva izcilākajiem ESAF doktoriem. Šogad 16. augustā profesoram aprit 100 gadu jubileja. Lai gan Treija kungs jau aizgājis aizsaulē, viņa devums ekonomikas zinātnei ir nenovērtējams un dzīvs vēl šodien.

Godinot profesoru Benjamiņu Treiju, 16. augustā, viņa 100. dzimšanas dienā, Tirzas kapos tika atklāts piemineklis. Atklāšanā piedalījās profesora B.Treija mazdēls Nils Treijs kopā ar profesori Baibu Rivžu un profesora B. Treija bijušajiem doktorantiem un vārda balvas laureātiem.

Treiju dzimtas saknes meklējamas Tirzas pagastā Vidzemes augstienes austrumu daļā. Benjamiņš piedzima Ādolfa un Anastasijas Treiju ģimenē 1914.gada 16.augustā Samaras guberņā Krievijā, kur darbā pēc skolas beigšanas bija norīkots viņa tēvs. 1922. gadā Benjamiņa ģimene atgriezās Latvijā, savas dzimtas mājās Dakaros.

Beidzis Cesvaines valsts ģimnāziju (1931), LU Tautsaimniecības fakultāti (1937). Kļuvis par Ekonomikas zinātņu doktoru (1972), un 1992. gadā – ekonomikas zinātņu habilitēto doktoru.

Darba dzīve profesoram bijusi ļoti plaša: LVU Ekonomikas fakultātes docents, dekāna vietnieks un katedras vadītājs (1940-1941; 1944-1957), LPSR ZA Ekonomikas institūta Lauksaimniecības optimālās plānošanas nodaļas vadītājs, direktora vietnieks (1958-1973), LLA Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes lauksaimniecības ražošanas vadīšanas katedras profesors (1973-1989), Ekonomikas katedras profesors (1990-1993), LLU profesors emeritus (no 1994.gada), valsts emeritētais zinātnieks (no 1997.gada), LZA Goda loceklis (1990), LLMZA Goda loceklis (1994), LPSR Valsts prēmija (1972), LPSR Nopelniem bagātais zinātniskais darbinieks (1984).

Profesoram bija izcili panākumi jauno zinātnieku audzināšanā un vadījis 15 zinātņu kandidātu un 3 habilitēto doktoru disertāciju izstrādi – t.sk. Baibai Rivžai, Īrijai Vītolai, Aleksandram Gailumam, Ludmilai Bandevičai u.c.

Akadēmiķe Baiba Rivža grāmatā Benjamiņš Treijs – cilvēks un zinātnieks (2004) raksta: „Profesors Benjamiņš Treijs. Manas disertācijas zinātniskais vadītājs, mans Skolotājs. Tādā nozīmē, ka vecāki man ir devuši dzīvību, bet Skolotājs – spārnus”. Un vēl „...katrs zinātniskais raksts sākās ar smalki izstrādātu plānu, kas tika rakstīts uz lielām lapām un tad no visām pusēm papildināts, līdz ieguva galīgo apveidu. Tātad visu pārdomāt vēlreiz un vēlreiz.” Viņa skolnieki vārdus Profesors un Skolotājs vienmēr raksta ar lielo burtu.

Pieminot B.Treija mūža devumu Latvijai, ar 2007.gada decembri Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte iedibina Benjamina Treija balvu ekonomikā (http://www.esaf.llu.lv/getfile.php?id=679), kuru piešķir jaunajam zinātņu doktoram par izstrādātu un aizstāvētu promocijas darbu. Balvas piešķiršanas mērķis ir veicināt ekonomikas zinātnes attīstību valstī. Balvas iedibinātājs un mecenāts ir profesora mazdēls Nils Treijs. Cienot profesora devumu, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē ir izveidota B.Treija vārdā nosauktā auditorija (214.auditorija)

B. Treija balvas laureāti:

2008. gadā - Modrīte Pelše „Sociālā kapitāla attīstības iespējas Zemgalē”;

2009. gadā - Inta Slavinska „Loģistika reģionu attīstībai”;

2010. gadā - Ligita Bite „Darba vides kvalitāte un tās vadīšana Latvijas reģionu uzņēmumos”;

2011. gadā - Romēna Šulca „Latvijas pašvaldību iekšējā audita sistēmas attīstības iespējas”;

2012. gadā - Gunta Grīnberga-Zālīte „Klientu orientētu izglītības pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana lauku konsultāciju centros”;

Anda Grīnfelde „Pensionāru dzīves kvalitāte Latvijas reģionos”;

2013. gadā - Vladislavs Vesperis "Reģionālās attīstības novērtēšana";

Līga Brūniņa "Erozijas ietekme uz piejūras reģiona attīstību";

2014. gadā - Skaidrīte Dzene „Ilgtspējīga patēriņa perspektīvas Latvijā”;

Ilze Latviete „Eiropas Sociālā fonda finansējums labklājības nozarē Latvijas reģionos”.

Visu savu mūžu profesors bija pieradis strādāt, turklāt intensīvi un radoši. Viņš nebaidījās būt viņš pats. Profesora īpašā tolerance un taktiskais dzīves skatījums, erudīcija un inteliģence saistīja visu paaudžu un amatu cilvēkus. LZA akadēmiķa, profesora un valsts emeritētā zinātnieka Benjamiņa Treija skola, izaudzinātie zinātnieki turpina un turpinās vairot viņa pienesumu Latvijas agrārajā zinātnē un tautsaimniecībā kopumā.



 
תקנון האתר / site terms   |  אתר מאמרים חדש: triger |  אתר עצומות חדש: petitions